13. gs. sākumā vienā no Latvijas senākajām kristīgajām draudzēm – Rubenē (Pappendorf) tās dibinātājs un priesteris Indriķis sarakstīja bagātīgāko vēsturisko pirmavotu par tagadējās Latvijas un Igaunijas teritoriju – Indriķa hroniku (Heinrici Cronicon Lyvoniae). Par to mūsdienās liecina piemiņas akmens Rubenes baznīcas pagalmā tieši A3 ceļa malā Rubenē. Piestāj un gūsti iedvesmu no šīs vēstures cieņpilnās vietas. Dikļi ir izsenis apdzīvota vieta un ieņem izcilu vietu latviešu kultūras vēsturē, jo tieši šeit notikuši pirmie latviešu novada Dziedāšanas svētki. Kocēnu centrā ir apbrīnojama vairāk nekā 250 gadu senā un skaisti atjaunotā Kokmuiža (senāk Kokenhof) ar neobaroka stilā celtu kunga māju (tagad skola) un labiekārtotu pils parteri. Pamēģiniet atrisināt laika skaitīšanu īpašā sfēriskā saules pulkstenī partera centrā! Turpat blakus var pārsēsties Kocēnu zirgaudzētavas staļļu zirga mugurā. Dikļu pils ir Dikļu muižas kungu māja, celta 1896. gadā neobaroka stilā, un restaurēta 2003. gadā, saglabājot unikālos 1. stāva koka sienu un griestu paneļus, Cigāru zāles parketu, 1. stāva logus un durvis, kā arī visas galvenās būvkonstrukcijas. Latviešu teātra un dziesmu svētku tradīcijas ir aizsākušās Dikļos. 1818. gadā Dikļu muižā tika uzvesta muižas kalpotāja Jāņa Peitāna pārtulkotā Frīdriha Šillera luga “Laupītāji”, kurā kā aktieri piedalījās vietējie zemnieki. 1864. gada Vasarsvētkos norisinājās dikliešu sadziedāšanās ar apkārtējo pagastu un novadu dziedātājiem – aizsākums Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem. Mujānu viduslaiku pilsdrupas un Baltais tornisMujānu pili 15.gs. beigās cēluši Rīgas arhibīskapa vasaļi Rozeni. Pils sagrauta Ziemeļu kara laikā. Tai bijuši divi masīvi torņi, no kuriem līdz mūsdienām saglabājies tikai viens – Baltais tornis. Līdzās pils drupām atrodas „Baltakmeņi”- bijušā pagasta valdes ēka, kurā tagad darbojas viesu nams, tāpat blakus atrodas Mujānu Tautas nams, dzirnavu ezers, dzirnavu drupas, Mujānu muižas parks un muižas klēts.
Vēstures rakstos baznīca minēta jau 17.gs. Pirmajā pusē, pašreizējā ēka celta ap 1848.g. Šeit par mācītāju 19.gs. Otrajā pusē kalpojis rakstnieks J. Neikens. Baznīcā var apskatīt vienu no unikālākajiemmākslas darbiem Vidzemē - ar manierisma stila kokgriezumiem rotātu kanceli (1699) un altāri (1698.). Bestes jūdžakmens ir 17. gs. ceļu būves un aprīkojuma piemineklis. Nosaukumu ieguvis no Bestes krogus, pie kura atrodas arī šobrīd. Akmens ir stēlas veida (garums 2,4 m, virs zemes paceļas 1,5 m) un tajā iekalts skaitlis "1686" un uzraksts "14M", kas apzīmē tā uzstādīšanas gadu un un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai. Pēc visa spriežot šādi akmeņi uz zviedru ierīkotajiem pasta ceļiem varētu būt uzstādīti ik pa jūdzei, taču Bestes jūdžakmens ir vienīgais šodien zināmais eksemplārs. Kocēnu novads, "Ābelītes", Kocēni GPS 57.5151221,25.3448224 Zundas rija - latviešu teātra pirmsākumsZundas rija nozīmīga ar to, ka šeit 1818. gadā notikusi pirmā teātra izrāde latviešu valodā. Sensacionāli bija tas, ka vienkāršs muižas kalps - Jānis Peitāns, būdams tikai 17 gadīgs jauneklis, pārtulkoja no vācu valodas F. Šillera lugu "Laupītāji" un pats veica arī lugas iestudējumu, par aktieriem aicinot muižas kalpotājus. Jāņa Peitāna lugas orģināls glabājas Latvijas Zinātņu Akadēmijas bibliotēkā. Kocēnu novads, Dikļi, Dikļu pagasts GPS 57.600438; 25.097831 Kocēnu novada Dikļu pagastā atrodas divi valsts nozīmes aizsargājamie kultūras pieminekļi - Grebu pilskalns un Grebu Bļodas kalns- pilskalns. Abi arhioloģiski vērtīgie objekti atrodas tikai 300 metru attālumā viens no otra. Atrodoties Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, tie vienlaicīgi pārstāv nozīmīgu vienotu dabas un kultūras mantojumu. Grebu pilskalni vēsturiski tiek uzskatīti par pirmo apdzīvoto vietu Dikļu pagasta teritorijā, kurā 12.-13. gadsimtā dzīvojuši lībieši un iespējams atradusies lībiešu Metsapoles novada centrālā pils. Abus pilskalnus 1927.gadā atklāja un uzmērīja Ernests Brastiņš. Kocēnu novads, Dikļu pagasts GPS 57.613285; 25.016187 Vaidavas pilskalns ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas atrodas Vaidavas ezera labajā krastā, Gaujas nacionālajā parkā, Briņķu silā, 1,3 km uz dienvidiem no Rubenes baznīcas un 0,34 km dienvidos no “Pilskalniem”. Vaidavas muiža ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Valmieras-Rīgas šosejas kreisajā pusē, starp ceļu uz Vaidavu Veļķu muiža celta 15.gs. beigās, pirmais zināmais īpašnieks Didrihs Felkerzāms. Līdz 1950. gadam muižai vairākkārt mainījušies īpašnieki. 19.gs. celtajā kungu mājā ierīkota Vaidavas septiņgadīgā skola, no 1965. gada - palīgskola. Šobrīd ēkā atrodas inetrnātpamatskola. Kocēnu novads, Vaidava GPS 57.432514; 25.287164 Bērzaines pagasta, Bērzaines-Vākšēnu ceļa labajā pusē, apmēram 1,2 km aiz Bērzaines, aiz kapsētas žoga, nolaidenajā dienvidu malā. Vietējās nozīmes kultūras piemineklis. Zilūžu koka klēts Zilūži bija viena no pagasta lielākajām un vecākajām vecsaimniecībām. Divstāvu koka klēts virs mūra pagraba blakus dzīvojamai mājai celta ap 1910. gadu. Ēkas šindeļu jumts ir stingri bojāts, šķiet, ka tas saglabājies no celšanas laika. Klēts otrais stāvs nav izbūvēts, tur reizēm glabāts siens lopiem. Padomju gados, kad mājā dzīvoja kolhoznieki, klētī turēti lopi. Netālu no mājām ir Zilūžu kalns, bet māju otrā pusē Zilūžu ezers. Kalna vieta nolīdzināta, tagad neliels pacēlums ar plašu skatu uz visām pusēm. Agrāk kalns saukts par Zilūzi, tur esot notikusi zīlēšana pēc zvaigznēm. Teika stāsta, ka reiz kalnā apmeties kāds zviedru karalis zirgu pūtināt un arī licis izzīlēt. Jaunburtnieku muiža un koka klēts Kā lēņa īpašums piederējusi Zviedrijas valsts kancleram grāfam Akselam Uksenšernam un Kārlim Gustavam Uksenšernam līdz 1680. gadam. Kādreizējie Gustava Ādolfa favorīti, vēl nesen tik ietekmīgie Uksenšerni, nu bija zaudējuši gandrīz visus savus īpašumus Vidzemē, tai skaitā arī šo. Jaunburtnieku muižu pārņēma valsts.1690. gadā Jaunburtniekos kā arendators minēts kāds Sternfelds, no kura uzvārda radās vāciskais nosaukums Sternhof. Pēc Ziemeļu kara muiža pārgāja Krievijas kroņa lietošanā. Mainījās arī tās īpašnieki – pēc skaita desmit. No 1703. līdz 1717. gadam muiža piederēja kapteinim fon Fitinghofam un viņa ģimenei, bet, 1720. gadā apprecot Annu Margaretu fon Fitinghofi, līdz 1748. gadam īpašumus ar stingru kunga roku pārvaldīja viņas laulātais draugs - barons Gustavs Reinholds Mengdens. 1750. gadā muiža piešķirta lietošanā atvaļinātajam kājnieku pulkvedim, Narvas cietokšņa komandantam fon Šteinam, bet divus gadus vēlāk, 1752. gadā, tā iznomāta tālāk Vīborgas guberņas padomniekam Ābramam Heggem. Viņa atraitne muižas apsaimniekošanu uzticēja kaimiņu muižniekam Buddenbrokam. Labākus laikus solīja 1762. gads un nākamais īpašnieks – ģenerālfeldmaršals grāfs Burhards fon Minnihs. Muižu mantoja brālis - brīvkungs Kristofors Minnihs. Viņš bijis ar dāsnu sirdi, ko apliecināja lēmums - Jauno muižu novēlēt sava kambarkunga fon Igelstrēma precētajai meitai Annai, kura pārdevusi īpašumu par 57 600 sudraba rubļiem 1774. gadā ģenerālmajoram Kārlim Gustavam fon Rennem. No 1786. gada īpašums palika ģimenes lietošanā. 1826. gadā Jaunburtnieku mantiniece bija meita - slepenpadomniece, grāfiene Hreptoviča. Apstākļu spiesta, uzņēmīgā dāma Burtnieku Jauno muižu uz desmit gadiem ieķīlāja vācu tautības pilsonim Šikam par 55 500 sudraba rubļu. Ķīlu izpērkot, muižu 1836. gadā iegādājās atraitne Eleonora Šika un īpašumu dāvināja meitai Luīzei un znotam - virsleitnantam Konstantīnam Aleksandram fon Smolianam. Abiem pārceļoties uz jauno mītnes vietu, sākās fon Smolianu dzimtas laiks. Pirms I pasaules kara muižu apsaimniekoja barons fon Nolkens. Blakus Jaunburtnieku muižas parkam atrodas divstāvu guļbūves koka klēts, pēc nostāstiem tā celta ap 1900.gadu. Klēts būvēta savdabīgā stilā, ap augšējo stāvu izbūvēts it kā balkons, kas pasargājis ēkas sienas no satrunēšanas, bet zem klēts ir mūrēts pagrabs. Otro stāvu rotā koka dēlīšu izgriezumi, kāpnes uz otro stāvu ir ēkas ārpusē. Klētij abos stāvos ir nelieli lodziņi. Pēc nostāstiem, klētī tika glabāta pārtika, dzeramie un vēl citas vērtīgas lietas. Padomju gados vietējais kolhozs klētī izmantojis kā noliktavu. |
Kultūra un vēsture
Apakšlapas (10):
Dikļi - Latviešu Dziesmu svētku šūpulis
Dikļu baznīca
Dikļu pils komplekss
Jaunburtnieku baznīca (Bērzaines saieta nams)
Jaunburtnieku kapsētas viduslaiku krustakmens un senkapi
Kokmuižas pils komplekss
Mujānu viduslaiku pilsdrupas un Baltais tornis
Rubenes luterāņu baznīca
Vaidavas muiža
Vaidavas pilskalns
Comments