Kultūra un vēsture


Rubenes luterāņu baznīca

13. gs. sākumā vienā no Latvijas senākajām kristīgajām draudzēm – Rubenē (Pappendorf) tās dibinātājs un

priesteris Indriķis sarakstīja bagātīgāko vēsturisko pirmavotu par tagadējās Latvijas un Igaunijas teritoriju –

Indriķa hroniku (Heinrici Cronicon Lyvoniae). Par to mūsdienās liecina piemiņas akmens Rubenes baznīcas

pagalmā tieši A3 ceļa malā Rubenē. Piestāj un gūsti iedvesmu no šīs vēstures cieņpilnās vietas.


Uzzināt vairāk>




Dikļi - Latviešu Dziesmu svētku šūpulis

Dikļi ir izsenis apdzīvota vieta un ieņem izcilu vietu latviešu kultūras vēsturē, jo tieši šeit notikuši pirmie latviešu novada Dziedāšanas

svētki.
















Kokmuižas pils komplekss

Kocēnu centrā ir apbrīnojama vairāk nekā 250 gadu senā un skaisti atjaunotā Kokmuiža (senāk Kokenhof)
ar neobaroka stilā celtu kunga māju (tagad skola) un labiekārtotu pils parteri. Pamēģiniet atrisināt laika
skaitīšanu īpašā sfēriskā saules pulkstenī partera centrā! Turpat blakus var pārsēsties Kocēnu
zirgaudzētavas staļļu zirga mugurā.









Dikļu pils komplekss

Dikļu pils ir Dikļu muižas kungu māja, celta 1896. gadā neobaroka stilā, un restaurēta 2003. gadā, saglabājot unikālos 1. stāva
koka sienu un griestu paneļus, Cigāru zāles parketu, 1. stāva logus un durvis, kā arī visas galvenās būvkonstrukcijas.
Latviešu teātra un dziesmu svētku tradīcijas ir aizsākušās Dikļos. 1818. gadā Dikļu muižā tika uzvesta muižas kalpotāja
Jāņa Peitāna pārtulkotā Frīdriha Šillera luga “Laupītāji”, kurā kā aktieri piedalījās vietējie zemnieki. 1864. gada
Vasarsvētkos norisinājās dikliešu sadziedāšanās ar apkārtējo pagastu un novadu dziedātājiem – aizsākums Vispārējiem latviešu
Dziesmu svētkiem.


Mujānu viduslaiku pilsdrupas un Baltais tornis

Mujānu pili 15.gs. beigās cēluši Rīgas arhibīskapa vasaļi Rozeni. Pils sagrauta Ziemeļu kara laikā. Tai bijuši divi masīvi torņi, no

kuriem līdz mūsdienām saglabājies tikai viens – Baltais tornis. Līdzās pils drupām atrodas „Baltakmeņi”- bijušā pagasta valdes ēka,

kurā tagad darbojas viesu nams, tāpat blakus atrodas Mujānu Tautas nams, dzirnavu ezers, dzirnavu drupas, Mujānu muižas parks

un muižas klēts.









Dikļu baznīca

Vēstures rakstos baznīca minēta jau 17.gs. Pirmajā pusē, pašreizējā ēka celta ap 1848.g. Šeit par mācītāju 19.gs. Otrajā pusē kalpojis

rakstnieks J. Neikens. Baznīcā var apskatīt vienu no unikālākajiemmākslas darbiem Vidzemē - ar manierisma stila kokgriezumiem rotātu

kanceli (1699) un altāri (1698.).










Bestes jūdžakmens

Bestes jūdžakmens ir 17. gs. ceļu būves un aprīkojuma piemineklis. Nosaukumu ieguvis no Bestes krogus, pie kura atrodas arī šobrīd.

Akmens ir stēlas veida (garums 2,4 m, virs zemes paceļas 1,5 m) un tajā iekalts skaitlis "1686" un uzraksts "14M", kas apzīmē tā

uzstādīšanas gadu un un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai. Pēc visa spriežot šādi akmeņi uz zviedru ierīkotajiem pasta ceļiem varētu

būt uzstādīti ik pa jūdzei, taču Bestes jūdžakmens ir vienīgais šodien zināmais eksemplārs.








Kocēnu novads, "Ābelītes", Kocēni

GPS 57.5151221,25.3448224


Zundas rija - latviešu teātra pirmsākums

Zundas rija nozīmīga ar to, ka šeit 1818. gadā notikusi pirmā teātra izrāde latviešu valodā. Sensacionāli bija tas, ka vienkāršs muižas

kalps - Jānis Peitāns, būdams tikai 17 gadīgs jauneklis, pārtulkoja no vācu valodas F. Šillera lugu "Laupītāji" un pats veica arī lugas

iestudējumu, par aktieriem aicinot muižas kalpotājus. Jāņa Peitāna lugas orģināls glabājas Latvijas Zinātņu Akadēmijas bibliotēkā.









Kocēnu novads, Dikļi, Dikļu pagasts

GPS 57.600438; 25.097831




Grebu pilskalns un Grebu bļodas kalns - pilskalns

Kocēnu novada Dikļu pagastā atrodas divi valsts nozīmes aizsargājamie kultūras pieminekļi - Grebu pilskalns un Grebu Bļodas kalns-

pilskalns. Abi arhioloģiski vērtīgie objekti atrodas tikai 300 metru attālumā viens no otra. Atrodoties Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta

teritorijā, tie vienlaicīgi pārstāv nozīmīgu vienotu dabas un kultūras mantojumu. Grebu pilskalni vēsturiski tiek uzskatīti par pirmo

apdzīvoto vietu Dikļu pagasta teritorijā, kurā 12.-13. gadsimtā dzīvojuši lībieši un iespējams atradusies lībiešu Metsapoles novada

centrālā pils. Abus pilskalnus 1927.gadā atklāja un uzmērīja Ernests Brastiņš.


Kocēnu novads, Dikļu pagasts


GPS 57.613285; 25.016187


Vaidavas pilskalns

Vaidavas pilskalns ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas atrodas Vaidavas ezera labajā krastā, Gaujas nacionālajā

parkā, Briņķu silā, 1,3 km uz dienvidiem no Rubenes baznīcas un 0,34 km dienvidos no “Pilskalniem”.













Vaidavas muiža

Vaidavas muiža ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Valmieras-Rīgas šosejas kreisajā pusē, starp ceļu uz Vaidavu

un Vaidavas ezeru, Gaujas nacionālā parka teritorijā.


Uzzināt vairāk>










Veļķu muiža

Veļķu muiža celta 15.gs. beigās, pirmais zināmais īpašnieks Didrihs Felkerzāms. Līdz 1950. gadam muižai vairākkārt mainījušies

īpašnieki. 19.gs. celtajā kungu mājā ierīkota Vaidavas septiņgadīgā skola, no 1965. gada - palīgskola. Šobrīd ēkā atrodas

inetrnātpamatskola.









Kocēnu novads, Vaidava

GPS 57.432514; 25.287164



Jaunburtnieku kapsētas viduslaiku krustakmens un senkapi


Bērzaines pagasta, Bērzaines-Vākšēnu ceļa labajā pusē, apmēram 1,2 km aiz Bērzaines, aiz kapsētas žoga, nolaidenajā dienvidu

malā. Vietējās nozīmes kultūras piemineklis.












Jaunburtnieku baznīca (Bērzaines saietu nams)

















Zilūžu koka klēts

Zilūži bija viena no pagasta lielākajām un vecākajām vecsaimniecībām. Divstāvu koka klēts virs mūra pagraba blakus dzīvojamai mājai celta ap 1910. gadu. Ēkas šindeļu jumts ir stingri

bojāts, šķiet, ka tas saglabājies no celšanas laika. Klēts otrais stāvs nav izbūvēts, tur reizēm glabāts siens lopiem. Padomju gados, kad mājā dzīvoja kolhoznieki, klētī turēti lopi.

Netālu no mājām ir Zilūžu kalns, bet māju otrā pusē Zilūžu ezers. Kalna vieta nolīdzināta, tagad neliels pacēlums ar plašu skatu uz visām pusēm. Agrāk kalns saukts par Zilūzi, tur esot

notikusi zīlēšana pēc zvaigznēm. Teika stāsta, ka reiz kalnā apmeties kāds zviedru karalis zirgu pūtināt un arī licis izzīlēt.




Jaunburtnieku muiža un koka klēts

Kā lēņa īpašums piederējusi Zviedrijas valsts kancleram grāfam Akselam Uksenšernam un Kārlim Gustavam Uksenšernam līdz 1680. gadam. Kādreizējie Gustava Ādolfa favorīti, vēl nesen

tik ietekmīgie Uksenšerni, nu bija zaudējuši gandrīz visus savus īpašumus Vidzemē, tai skaitā arī šo. Jaunburtnieku muižu pārņēma valsts.1690. gadā Jaunburtniekos kā arendators minēts

kāds Sternfelds, no kura uzvārda radās vāciskais nosaukums Sternhof. Pēc Ziemeļu kara muiža pārgāja Krievijas kroņa lietošanā. Mainījās arī tās īpašnieki – pēc skaita desmit. No 1703. līdz

1717. gadam muiža piederēja kapteinim fon Fitinghofam un viņa ģimenei, bet, 1720. gadā apprecot Annu Margaretu fon Fitinghofi, līdz 1748. gadam īpašumus ar stingru kunga roku

pārvaldīja viņas laulātais draugs - barons Gustavs Reinholds Mengdens. 1750. gadā muiža piešķirta lietošanā atvaļinātajam kājnieku pulkvedim, Narvas cietokšņa komandantam fon

Šteinam, bet divus gadus vēlāk, 1752. gadā, tā iznomāta tālāk Vīborgas guberņas padomniekam Ābramam Heggem. Viņa atraitne muižas apsaimniekošanu uzticēja kaimiņu muižniekam

Buddenbrokam. Labākus laikus solīja 1762. gads un nākamais īpašnieks – ģenerālfeldmaršals grāfs Burhards fon Minnihs. Muižu mantoja brālis - brīvkungs Kristofors Minnihs. Viņš bijis ar

dāsnu sirdi, ko apliecināja lēmums - Jauno muižu novēlēt sava kambarkunga fon Igelstrēma precētajai meitai Annai, kura pārdevusi īpašumu par 57 600 sudraba rubļiem 1774. gadā

ģenerālmajoram Kārlim Gustavam fon Rennem. No 1786. gada īpašums palika ģimenes lietošanā. 1826. gadā Jaunburtnieku mantiniece bija meita - slepenpadomniece, grāfiene Hreptoviča.

Apstākļu spiesta, uzņēmīgā dāma Burtnieku Jauno muižu uz desmit gadiem ieķīlāja vācu tautības pilsonim Šikam par 55 500 sudraba rubļu. Ķīlu izpērkot, muižu 1836. gadā iegādājās

atraitne Eleonora Šika un īpašumu dāvināja meitai Luīzei un znotam - virsleitnantam Konstantīnam Aleksandram fon Smolianam. Abiem pārceļoties uz jauno mītnes vietu, sākās fon

Smolianu dzimtas laiks. Pirms I pasaules kara muižu apsaimniekoja barons fon Nolkens.

Blakus Jaunburtnieku muižas parkam atrodas divstāvu guļbūves koka klēts, pēc nostāstiem tā celta ap 1900.gadu. Klēts būvēta savdabīgā stilā, ap augšējo stāvu izbūvēts it kā balkons, kas

pasargājis ēkas sienas no satrunēšanas, bet zem klēts ir mūrēts pagrabs. Otro stāvu rotā koka dēlīšu izgriezumi, kāpnes uz otro stāvu ir ēkas ārpusē. Klētij abos stāvos ir nelieli lodziņi. Pēc

nostāstiem, klētī tika glabāta pārtika, dzeramie un vēl citas vērtīgas lietas. Padomju gados vietējais kolhozs klētī izmantojis kā noliktavu.