un vēlāk Livonijas hronikas autors Latviešu Indriķis
(Henricus
de Lettis). Imeras
letgaļiem kristīšanās tolaik nozīmēja arī papildu
drošības garantijas, cerot uz vācu palīdzību pret
biežajiem līvu un lietuviešu uzbrukumiem. Lai arī daži
vēsturnieki pieļauj iespēju, ka draudzes sanākšanas
vieta sākotnēji atradusies pie netālajiem Mujāniem Ķikutu
Baznīcas kalnā, pārsvarā nostiprinājies
uzskats, ka vēsturē pirmās „latviešu
draudzes” sanākusi turpat, kur tagadējā Rubenes baznīca.
Šā brīža izskatā tā celta 1739. gadā, taču ietverot
senāko jau 14. gs. būvētās baznīcas altārdaļu. ienākšanu, personībām, tautu savstarpējām attiecībām,
cīņām un sadzīvi tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā no
1180. līdz 1227. gadam. Imeras
letgaļu draudzes priesteris Indriķis, kuru bija iesvētījis Rīgas
bīskaps Alberts, iespējams pēc viņa rīkojuma, hroniku sarakstīja
13.gs. 20. gadu vidū. To bija
paredzēts pasniegt Romas pāvesta Honorija III sūtnim –
Modēnas bīskapam Guljelmo. Par Indriķa latvisko izcelsmi un
piederību letgaļiem vai līviem, vai tomēr
lejasvāciešiem ir atšķirīgi viedokļi, bet pats viņš sevi
hronikā dēvē par Imeras letu mācītāju (Henricus,
Letthorum minister de Ymera)
vai arī svētnieku Indriķi
no letiem (sacerdos
Henricus de Letthis). 2000. gadā, mainot baznīcas altārdaļas grīdu, tika atrastas senaizmirstas kapenes. Visticamāk tās ir senās vācbaltiešu dzimtas – Patkulu kapenes, kuriem piederēja
tuvējās Vaidavas
(Waidau), Ķieģeļu (Kegel), Podzēnu (Podsem) arī Vecates (Alt-Ottenhof) un citas muižas. Uz sienas apmetuma
saglabājušies trīs, iespējams
18.gs. rakstīta teksta fragmenti vācu valodā no Ijāba
grāmatas un Jāņa evaņģēlija. Latviskā vietvārda „Rubene” izcelsme nav skaidra, taču saistībā ar draudzi un baznīcu to lieto vismaz kopš 18.gs. beigām. Vārds “Rubbene” vai “Rubbena” lasāms gan mācītāja Kristofa Hardera (Harder) iespieddarbos, gan grāfa Ludviga Augusta Mellīna (Mellin) Valmieras apriņķa kartē, kur tas lietots paralēli vāciskajam Papendorf1925.
gadā Kārlis Bukums pierakstījis kādu teiku, kas mēģina skaidrot
Rubenes vārda rašanos: “Senos
laikos gribējuši celt baznīcu, bet, ko pa dienu uzcēluši, to
pa nakti kāds nojaucis. Tad veci cilvēki devuši padomu, lai kādu
dzīvu cilvēku iemūrējot baznīcā, tad uzcelšot. Meistars nu aizgājis uz tīrumu, kur strādnieki strādājuši,
un prasījis: „Kas grib jaunās baznīcas atslēgas glabāt?”
Viens puisis, vārdā Rubis, tad arī gribējis atslēgas sargāt. Rubi nu iemūrējuši baznīcā. No tā
laika vairs negāzusies un saukta par Rubenes baznīcu.” Kontakti: Rubenes draudzes mācītājs Artis Eglītis (tālr. 26407248, e-pasts: [email protected]) Rubenes draudzes priekšnieks Andrejs Caps (tālr. 26353931, e-pasts: [email protected]) Ekskursiju pieteikšana baznīcā - Elīna Cape (tālr. 27888817) Aicinām sekot draudzes aktivitātēm sociālajos tīklos! Draugiem.lv Rubenes draudze Kocēnu novads, Rubene, Kocēnu pagasts GPS57.4682715,25.2662334 |