Jaunburtnieku baznīca (Bērzaines saieta nams)


Enciklopēdijas „Latvijas luterāņu baznīcas” autors V. Mašnovskis (2. sējums, 2006) pētījumā par dievnamu rakstījis, ka „[..] muižas īpašnieks J. fon Smolians 20. gadsimta sākumā muižas

parkā bija uzcēlis lūgšanu namu bez torņa, kurā muižas stārasts katru svētdienu nolasīja sprediķi, bet mācītājs divas reizes gadā vadīja dievkalpojumu. Mācītājs Reinholds Meijers pēc

atnākšanas uz Burtniekiem 1910. gadā sāka katru mēnesi Jaunburtniekos noturēt dievkalpojumu. 1912. gadā fon Nolkens draudzei dāvināja divas pūrvietas (7,2 ha) zemes, lai uz turieni

pārvietotu baznīcu un iekārtotu blakus tai kapsētu. Tajā pašā gadā iesvētīja jauniecelto baznīcu un kapus. 1913. gadā draudzes telpai piebūvēja zvanu torni; zvanu atlēja jau gadu iepriekš.” I

pasaules kara postījumus likvidēja pēc arhitekta Roberta Legzdiņa (1901-1990) projekta. 20. gadsimta 30. gados baznīca apmesta. Pēc II pasaules kara baznīcu izmantoja kā kapliču.

2009. gada pirmajos Ziemassvētkos tika atklāts atjaunotais Bērzaines saietu nams, savukārt 2011. gada vasarā, piedaloties Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapam Jānim

Vanagam, tika iesvētīts jaunais, baroka stilā veidotais nama interjers, kura autori ir Rīgas Amatniecības vidusskolas pedagoga Arvīda Verzas audzēkņi.

Bērzaines saietu namā regulāri norisinās svinīgi piemiņas pasākumi, dievkalpojumi, vietējās draudzes pasākumi un garīgās mūzikas koncerti.



2014. gada rudenī pie Bērzaines saietu nama uzstādīts piemiņas akmens "Ceļš svešumā", kas veltīts izsūtītajiem bērzainiešiem - padomju represiju upuriem un tiem, kuri bija spiesti paši

pamest savas dzimtās mājas. Ideju īstenoja iedzīvotāju iniciatīvas grupa "Bērzainieši", piedaloties Kocēnu novada domes izsludinātā neformālo iedzīvotāju iniciatīvu grupu projektu

konkursā.

No 1941.gada līdz 1947.gadam politiski tika notiesāti 17 Bērzaines pagasta iedzīvotāji, un 1949.gada 25.martā izsūtīti 49 iedzīvotāji. Lielākā daļa no izsūtītajiem pēc 1956.gada atgriezās

Latvijā, bet daļai nebija lemts atgriezties, un viņi palika Sibīrijas plašumos. Iniciatīvas grupa "Bērzainieši" nolēma izveidot un uzstādīt piemiņas zīmi padomju represiju upuriem, tādējādi

izrādot cieņu un veicinot sabiedrības izpratni par tautai nozīmīgiem vēstures faktiem.

Piemiņas akmens izejmateriāls tika meklēts vietējā vidē - Bērzaines pagasta laukos. Iniciatīvas grupa "Bērzainieši" izsaka pateicību piemiņas akmens idejas autoram Dainim Saulītim, kā arī

SIA "Akmeņkaltuve" kolektīvam un Jānim Sprudzānam.


Kontakti

Bērzaines pagasts, Kocēnu novads

Tel.nr. 29141798

GPS: N 57612562; E 25.205464

Comments