Tûrisms

Kocçnu pagasta karte (jaunâ logâ) …

Aktîvâs atpûtas iespçjas Kocçnu pagastâ …

Pagastâ ir attîstîta tûrisma un atpûtas nozare. Lielâkie pakalpojumu piedâvâtâji ir "Baltakmeòi", "Mujâni", "Mazais Ansis", "Straupnieki", "Pilskalni" u.c.

Sporta nams "Kocçni" piedâvâ:

# vienâ çkâ apvienotas sacensîbu un treniòu iespçjas, relaksâcijas komplekss, mûsdienîgas viesnîca, konferenèu zâle un kafejnîca (ðobrîd darbojas tikai pasâkumu laikâ), kâ arî iespçja atstât bçrnus auklîðu uzraudzîbâ;

# bezmaksas Wi-Fi pieeja internetam visâ sporta nama teritorijâ;
# plaðas trenaþieru un aerobikas zâles, somu pirts un solârijs;
# viesnîca ar çrtiem vienvietîgiem, divvietîgiem un èetrvietîgiem numuriem;
# starptautiskajiem florbola, basketbola, volejbola (iespçjami arî 3 laukumi), rokasbumbas un tenisa standartiem atbilstoða sacensîbu un treniòu arçna;
# citas aktîvâs atpûtas iespçjas – tieði blakus sporta namam "Kocçni" atrodas slavenâ Kocçnu zirgaudzçtava, savukârt tuvumâ esoðie viesu nami piedâvâ plaðu iespçju spektru;
# Gaujas nacionâlais parks – daïu Kocçnu pagasta veido Gaujas senleja ar saviem unikâlajiem dabas pieminekïiem;
# regulâra pilsçtas autobusu satiksme ar 2 km attâlumâ esoðo Valmieru – Vidzemes reìiona lielâko pilsçtu;
# vçsturiska vide – sporta nams "Kocçni" integrçts Kokmuiþas pils ansamblî, savukârt Kocçnu pagasta vçsture ir 800 gadus sena;
# samçrîgas cenas.

Alejas iela 4, Kocçni, Valmieras rajons, LV-4220, Tâlrunis: 42 20647 vai 9431736, Fax: 42 20652, E-pasts – [email protected].

Atpûtas komplekss "Mazais Ansis"

Viesu nams "Baltakmeòi"

Brîvdienu mâja "Pilskalni"

Viesu nams "Straupnieki"

Atpûtas komplekss "Lauviòas"

Viesîbu nams "Mujâni"

Zilaiskalns ar upurakmeni

Nostâsti vçsta, ka senatnç Zilâkalna apkaimç dzîvojuði daudzi zintnieki un vârdotâji. Ne tik senos laikos Zilâkalna tuvumâ dzîvoja un ïaudis dziedinâja slavenâ Zilâkalna Marta, îstajâ vârdâ Marta Râcene. Martas brînumdarîtâjas spçju liecinieku Latvijâ ir simtiem. Pçc tam, kad padomju varas tik ïoti nemîlçtâ dziedniece nelabprât pameta mâjas Zilâkalnâ, viòa pârcçlâs uz Raunu, taèu lîdz pat nâvei 1992. gadâ ïaudis viòu turpinâja saukt par Zilâkalna Martu.
Pat Zilâ kalna nosaukums dod norâdes par to, ka vârds "Zilaiskalns" saistîts ar lietvârda sakni "sil" vai "zil", kas saistîta ar vârdu "zîlçt" vai krievu vârdu "sila" – spçks. Tiek uzskatîts, ka mazâka ietekme uz kalna nosaukumu bijusi îpaðîbas vârdam "zils", kas raksturo apkârtnes purvu radîto zilas miglas plîvuru ap kalnu.
Zintnieks un zemes enerìijas pçtnieks Totis (îstajâ vârdâ Jânis Neibergs) izpçtîjis, ka Zilaiskalns ir spçcîga svçtvieta. Pçtnieks uzskata, ka ðâdas spçka vietas vienmçr atrodas vismaz divu uguns âderu krustpunktu centrâ, savukârt Zilâkalnâ krustojas èetras uguns âderes, âderu krustpunktam apkârt cilvçku izveidoti 14 enerìijas un 1 uguns aplis. Zilâkalna virsotnç iezîmçts ðis spçka vietas centrs, kurâ ir vislielâkâ enerìijas plûsma. Pie ieejas spçka vietâ novietots arî senais Upurakmens (Akmens garums ir 90 cm, platums 60 cm un tam ir mâkslîgi veidots 42 x 31 cm liels un 11 cm dziïð bïodveida dobums), kurð, reiz nogrûsts no kalna, tagad novietots kalna virsotnç, kur, domâjams, arî bijusi tâ îstâ vieta.
Spçka vietâs cilvçki uzòem pozitîvu enerìiju, raisâs jaunas domas, rodas iedvesma. Par to liecina apstâklis, ka Zilaiskalns par iedvesmas avotu kalpojis daudziem latvieðu literâtiem. Par Zilokalnu rakstîjuði Auseklis, Rainis, Kârlis Skalbe, Jânis Akuraters, Marta Grimma, Skaidrîte Kaldupe, Pâvils Rozîtis, Mâra Zâlîte, Valdis Rûja.

Tâpat Valsts nozîmes arheoloìiskie pieminekïi ir Vaidavas un Cimpçnu pilskalni, Draòíu un Ruìçnu senkapi, Vîtolçnu akmens (Velna pulkstenis) – kulta vieta un Mujânu viduslaiku pilsdrupas; vietçjas nozîmes arheoloìijas pieminekïi – Jançnu senkapi, Íikutu baznîcas kalns – viduslaiku kapsçta, Polbrenèu Svçtais avots Napucis – kulta vieta. Avots atrodas starp Straupnieku un Dukuïu mâjâm, 200 metrus uz ziemeïaustrumiem no nodeguðajâm Polbrenèu mâjâm, stâvas nogâzes lejas daïâ, kur izplûst arî vairâki mazi avoti. Ðeit novçrojama gruntsûdens izplûde nelielu atseviðíu avotu vai avotu grupu veidâ gar visu nogâzes apakðçjo malu dienvidu virzienâ.
 

 Rubenes luterâòu baznîca

Valsts nozîmes arhitektûras piemineklis ir Rubenes luterâòu baznîca, kurâ atrodas valsts nozîmes mâkslas pieminekïi – kancele ar gleznojumiem (18.gs.vidus), oblatu kârbiòa (1755.g.), kauss ( 1849.g.).

Rubenes draudzç par priesteri no 1208. gada lîdz pat savai nâvei kalpoja slavenais hronists Latvieðu Indriíis, tâdçï Rubenes luterâòu baznîca – vieta kur pirms gandrîz 800 gadiem tika likti latviskâs kristietîbas pirmsâkumi – pavisam noteikti ir apskates vçrta. Latvieðu Indriíis, atbilstoði vçstures liecîbâm, senajâ Imeras novadâ 1208. gadâ sâka vadît pirmo draudzi vçsturç, kuras locekïi bija tikai latvieði. Lai arî atseviðíi vçsturnieki pieïauj iespçju, ka draudze, kur kalpojis Indriíis, sâkotnçji atradusies pie netâlajiem Mujâniem, pârsvarâ valda uzskats, ka vçsturç pirmâs latvieðu draudzes pulcçðanâs vieta atradusies turpat, kur tagadçjâ Rubenes baznîca, kas celta 1739. gadâ, ietverot tajâ arî 14. gs. bûvçtâs baznîcas altârdaïu. Ja kas – viduslaikos baznîcas jumts esot bijis klâts zili glazçtiem mâla dakstiòiem.
Tâpat interesanti, ka Rubenes baznîcas grîdas atjaunoðanas laikâ 2000. gadâ tika atrastas unikâlas, senas kapenes, par kuru pastâvçðanu lîdz ðim nebija ziòu. Teikas vçsta, ka tur varot bût apglabâts Latvieðu Indriíis, taèu to pierâdît protams, nav iespçjams.

 
Vaidavas pilskalns atrodas Vaidavas ezera stâvajâ ZA krastâ , pret ezeru tas ir 22 m augsts. Pçtnieki to saistîjuði gan ar Beverînas, gan Mitimnes atraðanâs vietu. Cimpçnu pilskalns, iespçjams, senatnç bijis Imeras (Jumaras) iedzîvotâju nocietinâta dzîvesvieta. Mujânu viduslaiku pils mûru kvadrâta malu garums ir apmçram 37.5 m, rietumu – baltâ – toròa augstums ~10 m, diametrs 12 m, mûru biezums 3 m. Domâjams, ka pils celta kâ Rîgas arhibîskapa vasaïa Rozena nocietinâjums, vçlâk bijusi gan poïu, gan zviedru rokâs.
Nostâsti vçsta, ka Íikutu Baznîcas kalns esot Latvieðu Indriía, Livonijas hronikas autora – bûvçtâs baznîcas vieta, bet pats hronists esot apbedîts netâlajâ Jançnu kapu kalnâ.
Vîtolçnu akmens ir 2,4 m garð, 1,8 m plats, 1-1,2 m augsts. Teika vçsta, ka tas reiz bijis Velna pulkstenis, kad reiz, iedams pie Dieva ciemos, viòð to pazaudçjis.
Nozîmîgs tehnikas piemineklis ir Bestes jûdþakmens. Tas ir 2,4 m garð un 1,5 m augsts, tajâ iekalts skaitlis "1686" un uzraksts " 14M", kas norâda tâ uzstâdîðanas gadu un attâlumu Zviedrijas jûdzçs lîdz Rîgai.

Bestes jûdþakmens.

Pagasta ziemeïu daïa ietilpst Ziemeïvidzemes biosfçras rezervâtâ, Gaujas Nacionâlajâ parkâ, Ziemeïvidzemes reìionâlajâ dabas aizsardzîbas kompleksâ.
Dabas liegumi Kocçnu pagastâ ir: Kreiïu purvs, Vîívçnu purvs.
Botâniskie liegumi ir: Pundurbçrzs, platlapu dzeguþpirkstîte Vîívçnu purvâ, sniegbaltâ ûdensroze Vîívçnu ezerâ.
Aizsargâjamie meþi ar parku nozîmi – 26,3 ha.
Dendroloìiskie stâdîjumi – Mujânu dabas parks, Kocçnu pils parks.

Citas apskates vietas:

Guíu avoti

Avoti atrodas 160 metrus uz dienvidrietumiem no Guíu mâjâm. Te vçrojams neliels avoksnçjs ar savdabîgiem ciòiem. Pie Gaujas labâ krata vecupes sakrâjas ûdens no avotiem un tas ieplûst Gaujâ, kâ strauts.

Rubenes laukakmens

Granîta laukakmens, kura apkârtmçrs sasniedz 14 metrus un ir 2.7 metru augsts. Ðis laukakmens atrodas ceïa Valmiera – Straupe – Rîga malâ, pretî Rubenes baznîcai.

Sietiòieþa laukakmens

Sietiòieþa laukakmens guï lçzenâ ieplakâ, kuru pakavveida ieskauj ar meþu apauguði pauguri. Tas ir sârts granîta laukakmens, kuru atnesis ledâjs tûkstoðiem gadu atpakaï. Tâ apkârtmçrs ir 12 metri un tas sniedzas 1.7 – 2.2 metru augstu. Sietiòieþa laukakmens atrodas Gaujas labajâ krastâ 120 metrus no sietiòieþa pievadceïa.

Jumaras upes labâ krasta smilðakmens atsegums

Jumaras upe posmâ starp ceïu Valmiera – „Jumaras” un ieteku Gaujâ tek pa gravu ar stâvâm malâm, ko veido devona smilðakmens, kas gravas nogâzçs apaudzis ar meþu. Bet pie tilta pâr Jumaras upi redzams sarkanbrûns augðdevona Gaujas svîtas smilðakmens atsegums, kura garums ir aptuveni 60 metri, bet augstumâ sasniedz pat 6 metrus. Smilðakmenî ir labi saredzams raksturîgais slîpslâòojums, plaisas un niðas.

 Jumaras upes labâ krasta smilðakmens atsegums.

Straupnieku karjera smilðakmens atsegums

Straupnieku karjera smilðakmens atsegums atrodas 500 metrus uz dienvidrietumiem no Straupnieku mâjâm. Karjerâ devona smilts ieguve vairs nenotiek un tas ir rekultivçts, bet dienvidrietumu stûrî redzams liels gaiðpelçkâ smilðakmens atsegums. Gaiðpelçkais iezis karjera dienvidrietumu stûrî puslokâ veido stâvu sienu, kuras augstums ir no 3 lîdz 15 metriem.

Ieþa grava

Ieþa grava sâkas ar savu pirmo avotu, kurð atrodas 120 metrus uz ziemeïaustrumiem no Sietiòieþa stâvlaukuma. Ejot pa gravu skatam paveras neskaitâmi sîki avotiòi, kuri veido avotu grupas, no kurâm izplûstoðais ûdens gravas platâkajâs vietâs uzkrâjas un izveido avoksnâjus ar savdabîgu augu valsti.

Meþuïu avoti

Avoti atrodas starp Meþuïu mâjâm un gauju, 500 metrus no ceïa Valmiera – Sietiòiezis. Avotu komplekss ir veidojies nelielas sufozijas piltuves iekðpusç,tâs lejas daïâ no daþâdâm pusçm izplûstot 5 avotiem, kuru ûdeòi satek nelielâ tçrcç, kas tos ienes Meþuïu strautâ. Avota ûdeòi plûst no plaisâm gaiðpelçkajâ smilðakmenî, kur plaisu izvietojums ir zvaigþòveida. Avotu ûdens ir dzidrs, caurspîdîgs, bet Meþuïu strautâ plûstoðais ûdens ir tumði sarkanbrûns.

© Kocçnu pagasta padome