Informâcija par Zilokalnu
2004-09-17 11:03:51

Zilâ miglâ tîtais Zilaiskalns atrodas 12 km no Valmieras, Kocçnu pagastâ, Valmieras – Dikïu ðosejas malâ. Savas atraðanâs vietas dçï dçvçts arî par Mujânu Zilokalnu.
Tâ augstums virs jûras lîmeòa ir 127 metri, savukârt pâr apkârtnç esoðajiem, lçzeni viïòotajiem, pârpurvotajiem lîdzenumiem tas paceïas 70 metrus. No kalna virsotnes paveras brîniðíîgs skats uz apkârtni.
Aptuveni hektâru plaðo kalna virsotni veido vairâki pauguri un tâ nogâzes apauguðas slaidâm priedçm, sastopami arî lapu koki. Zilaiskalns ievçrojams ar to, ka tajâ aug lielâkâ liepu audze Vidzemç.
Tomçr vislielâko ievçrîbu Zilaiskalns izpelnîjies kâ viena no pazîstamâkajâm kulta vietâm Latvijâ, nozîmîga senèu svçtvieta, kuras komplekss sastâvçjis no svçtajiem kokiem, kalniem, avota un kultakmeòiem. Kalns un Upurakmens ieguvis valsts nozîmes arheoloìijas pieminekïa statusu un ir iekïauts Ziemeïvidzemes Biosfçras rezervâtâ kâ îpaði aizsargâjama teritorija.

Zilaiskalns – dievu miteklis

Zilaiskalns minçts jau senâkajâ Latvijâ sarakstîtajâ vçstures avotâ – Livonijas Indriía hronikâ. Tagadçjais Kocçnu pagasts, arî Zilaiskalns, tolaik atradâs neatkarîgas latgaïu zemes Imeras teritorijâ un Zilaiskalns bija nozîmîgâkâ imerieðu svçtnîca.
Zilajâ kalnâ tika upurçts dieviem, ðeit svinçja vasaras saulgrieþus ïaudis no plaðas apkârtnes, ðeit izzinâja Dieva prâtu, noturçja virsaiðu apspriedes par kara sâkðanu vai miera lîgðanu, sprieda tiesu, viduslaikos kalnâ slepus no baznîcas veikti apbedîjumi.
Zilâkalna iekârtojums atbilst svçtkalnam nepiecieðamajiem nosacîjumiem. Vistuvâk debesîm un Dieva valstîbai ir kalnu virsotnes. Svçtkalnos notika apkârtçjâs pasaules saistîðana ar debess plaðumos valdoðiem spçkiem un kârtîbu. Ðî nolûka îstenoðanai vispirms vajadzçja nolîdzinâtu laukumu, kas simbolizç sakârtotu pasauli zemes virsû un ðeit savienojas ar debesîm virs tâs. Visos nozîmîgâkajos svçtkalnos debess plaðumu stateniskais pacçlums virs lîmeniski sakârtotâs pasaules ticis izveidots ar dabiska vai uzbçrta uzkalniòa palîdzîbu laukuma vienâ malâ. Zilâkalna virsotnç ðâds uzkalniòð ir laukuma ziemeïu pusç.

Svçtavots

Nostâsti vçsta, ka no ðî uzkalniòa, kas saukts par Dieva kalnu vai Upurkalniòu, iztecçjis avotiòð, kas atdevis acu gaismu. Kad avotiòð izpostîts un izþuvis, acis ârstçtas ar smiltîm. Ðajâ gadîjumâ uzkalniòð ir vieta, kur Dievs sper pirmo soli pasaulç, tâtad ðajâ vietâ krâjas îpaðs svçtums un arî uzkalniòa smiltîm piemît îpaðs svçtums.
Daudz teiku vçsta par to, kâ iznîcis avotiòð – visbieþâk nostâstos minçts, ka avotiòð pazudis, jo kâda sieviete tur mazgâjusi bçrna autiòus, vai pçc citas versijas – paðu bçrnu.

Teikas par vçsturiskâm personîbâm

Ar Dieva kalnu nostâsti saista arî lîbieðu varoòa Imantas vârdu. Garlîba Meríeïa 1802.gadâ sacerçtâ episkâ dzejojuma “Vanems Imanta” ietekmç radies nostâsts, ka ðajâ kalniòâ apbedîts lîbieðu vadonis Imanta, kas 1198.gada vasarâ kaujâ pie Rîgas upes nogalinâjis bîskapu Berholdu. Ðî iemesla dçï ïaudis kalniòu sâkuði dçvçt arî Imantas vârdâ.
Citas teikas stâsta par Lietuvas lielkòaza Ìedimina gaitâm Zilajâ kalnâ. Viòð kopâ ar saviem karapulkiem 1322.gadâ sirojis pa Vidzemi. Zilâkalna apkârtnes purvos un slîkðòâs kòazs nomaldîjies no sava pulka. Aukstuma, bada un slapjuma mocîts, viòð beidzot nonâcis kalnâ, kur sastapis savçjos (pçc citas versijas, Ìediminam sapòos parâdîjusies imerieðu pielûgtâ jaunîbas un mîlestîbas aizgâdne Lîga un parâdîjusi îsto ceïu). Piemiòai par vadoòa izglâbðanos, lietuvieði Zilajâ kalnâ uzcçluði akmens stabu ar iekaltu Ìedimina vârdu un gadskaitli “1322”. 17. vai 18.gadsimtâ piemineklis nopostîts.

Zilaiskalns – spçka vieta

Nevienu vietu uz zemes nevar vienkârði pasludinât par svçtvietu. Vietai jâpiemît labvçlîgam starojumam, kas pozitîvi ietekmç tâs apmeklçtâju. Senatnç Zilaiskalns varçja tapt izraudzîts par svçtvietu, jo tam piemita dabas dotie nepiecieðamie priekðnosacîjumi. Ne velti nostâsti vçsta, ka senatnç Zilâkalna apkaimç dzîvojuði daudzi zintnieki un vârdotâji, ne tik senos laikos Zilâkalna tuvumâ dzîvoja un ïaudis dziedinâja slavenâ Zilâkalna Marta.
Pat Zilâ kalna nosaukums dod norâdes par to, ka vârds “Zilaiskalns” saistîts ar lietvârda sakni “sil” vai “zil”, kas saistîta ar vârdu “zîlçt” vai krievu vârdu “sila” – spçks. Tiek uzskatîts, ka mazâka ietekme uz kalna nosaukumu bijusi îpaðîbas vârdam “zils”, kas raksturo apkârtnes purvu radîto zilas miglas plîvuru ap kalnu.
Zintnieks un zemes enerìijas pçtnieks Totis (îstajâ vârdâ Jânis Neibergs) izpçtîjis, ka Zilaiskalns ir spçcîga svçtvieta. Pçtnieks uzskata, ka ðâdas spçka vietas vienmçr atrodas vismaz divu uguns âderu krustpunktu centrâ, savukârt Zilajâ kalnâ krustojas piecas uguns âderes, âderu krustpunktam apkârt cilvçku izveidoti 14 enerìijas un 2 uguns apïi. Zilâkalna virsotnç iezîmçts ðis spçka vietas centrs, kurâ ir vislielâkâ enerìijas plûsma. Pie ieejas spçka vietâ novietots arî senais Upurakmens (Akmens garums ir 90 cm, platums 60 cm un tam ir mâkslîgi veidots 42 x 31 cm liels un 11 cm dziïð bïodveida dobums), kurð, reiz nogrûsts no kalna, tagad novietots kalna virsotnç, kur, domâjams, arî bijusi tâ îstâ vieta.

Arheoloìisko izrakumu liecîbas

Zilajâ kalnâ veiktajos arheoloìiskajos izrakumos pârlûkota tikai neliela daïa kalna. Pçtîjumos atsegti arî apbedîjumi. Daþos kapos atrasti dzelzs naþi, bronzas pakavsakta, alvas ripas sakta, viena 16. gadsimta otrâs puses Rîgas brîvpilsçtas monçta. Kâ savrupatradumi atklâtas vairâkas 17.gs. monçtas, bronzas spirâlgredzens un kaula roktura fragments ar saulîðu ornamentu.

Zilais kalns literatûrâ

Zilais kalns ir simbols, arhetips, garîgs tçls – latvieðu tautas brîvîbas dziòu iemiesojums, kuru Garlîbs Meríelis attçlojis savâ darbâ “Vanems Imanta”. Arî Andrejs Pumpurs izmantojis teiku par Zilajâ kalnâ apglabâto lîbieðu vadoni Imantu, atveidojot to kâ tautas atmodas personificçjumu:
Imanta nevaid miris,
Bet tikai apburts kluss,
No darboðanâs rimis,
Zem Zilâ kalna dus.

Par Zilokalnu rakstîjuði arî Auseklis, Rainis, Kârlis Skalbe, Jânis Akuraters, Marta Grimma, Skaidrîte Kaldupe, Pâvils Rozîtis, Mâra Zâlîte un Valdis Rûja.