Kocēnu pagasta vēsture

Tagadējā Kocēnu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2.pasaules kara. Tajā ietilpst trīs bijušie pagasti: Kocēnu, Ķieģeļu un Mujānu pagasti. Kocēnu pagasts izveidojies Kokmuižas teritorijā, tās nosaukumu saista ar to, ka muižas ēkā līdz pat 16.gs. beigām tika būvētas no koka . 11.- 12.gs. tagadējā pagasta teritorijā dzīvoja latgaļi, kuriem 1208.- 1223.g. bija sava neliela , no Tālavas neatkarīga zeme Imera, kurā katoļu mūks Indriķis, vēlākais Latviešu Indriķa hronikas autors, pirmais sāka sludināt kristīgo ticību. Pazīstamākā seno imeriešu svētvieta bija Zilais kalns. Pie Jumaras ietekas Gaujā 1223.gadā notika igauņu kauja ar vācu iebrucējiem. 13.gs. Zobenbrāļu (Livonijas) ordenis un Rīgas arhibīskaps sadalīja arī imeriešu novadu, robežu novilkdami pa Jumaras upi: Kocēni palika ordeņa-Valmieras pilns novada daļā, bet ķieģelieši un mujānieši tika pakļauti arhibīskapam, kura vasalis Rozens 14 .gs. uzcēla Mujānu pili, kas pēc 350 gadiem Ziemeļu karā tika sagrauta.
No tiem lielajām muižām - Kokmuižas, Mujānu un Ķieģeļu muižas vēlāk izveidojās trīs pagasti. 1935.gadā Kocēnu pagasta platība bija 7878 ha, Ķieģeļu pagastam- 6240 ha, bet Mujānu pagastam- 4650 ha 1945.gadā Kocēnu pagastā izveidoja Kocēnu un Dūķeru ciemu, Ķieģeļu pagastā- Ķieģeļu un Ziedenes ciemu, savukārt Mujānu pagastā- Mujānu ciemu, bet pagastus 1949.gadā likvidēja. 1954.gadā Kocēnu ciemam pievienoja Dūķeru ciemu, Mujānu ciemam- Ķieģeļu ciemu, kuru savukārt 1963.gadā pievienoja Kocēnu ciemam. Administratīvi teritoriālie pārkāpumi beidzās 1975.gadā, kad daļu Kocēnu ciema iekļāva Zilākalna pilsētciemata teritorijā. 1990.gadā Kocēnu ciema robežās atjaunoja Kocēnu pagastu.
1783. un 1802.gadā kocēnieši un mujānieši piedalījās zemnieku nemieros. 1802.gadā Kauguru nemieru vadītāji un aktīvi dalībnieki bija kocēnieši K.Leimanis, J.Vītelis, P.Vītelis, T.Dzirne.
17.gs. Kocēnu novadā darbojās vairākas dzirnavas, ķieģeļu ceplis, kādu laiku- pat stikla ceplis. 19.gs. Kokmuižā ierīkoja brūzi rūpnieciskai alus darītavai. Tas un spirta dedzinātava , kā arī ķieģeļu cepis kā brāļu Švarcu īpašums darbojušies līdz pat 2.pasaules karam, kad lielāk daļa ēku tika sagrauta.

uz augšu