Daba

Sietiņiezis

Gaujas nacionālajā parkā netālu no Kocēniem atrodas viens no lielākajiem un skaistākajiem devona smilšakmens atsegumiem –

Sietiņiezis. Tikai retais nojauš, ka smalkās, baltās un akmenscietās smiltis pirms teju 400 miljoniem gadu skalojušās senā Gondvanas

kontinenta nomalē – seklajā Tetisa okeānā un ka šī vieta tolaik atradusies ekvatora tiešā tuvumā. Labiekārtotas takas un koka kāpnes

radītas ieža iepazīšanai un iedvesmai gūšanai no brīnišķīgajiem Gaujas senlejas skatiem.


Uzzināt vairāk>



Zilaiskalns

10 km attālumā uz Z no lielceļa Rīga-Inčukalns-Valmiera atrodas Zilaiskalns – nozīmīgākā dabas svētvieta pirmskristietības laikā

letgaļu zemēs. To netieši apliecina daudzās tautas teikas un nostāsti – Zilākalnā esot bijusi svētā birzs, kur Jāņos sapulcējās visa

tauta. Te īpaši svinēti Labrenči, kad no malu malām ļaudis nāca uz kalnu pateikties svētajai ugunij. Dzejnieka Andreja Pumpura eposā

„Lāčplēsis” Zilaiskalns attēlots kā visas tautas sanāksmju vieta un Līgo vakarā te pulcējušies Lāčplēsis, Laimdota, Spīdala, Lielvārdis

un citi varoņi. Tā varenība un statuss saglabājies vēl ilgi pēc kristietības ieviešanas – kalns ir izcili ainavisks un daudzuprāt mītisks vēl

šodien. Pamēģini uzkāpt 66 metru stāvajā kalnā, kas noteikti ir īpašas pieredzes vērts.

Uzzināt vairāk>



Vaidavas ezers

Vaidavas ezera apkārtne ir iecienīta atpūtas un sporta pasākumu norises vieta. Vaidavas ciemā atrodas publiski pieejama un

labiekārtota peldvieta. Ik gadus jūlijā norisinās vecākais organizētais sporta skrējiens apkārt Vaidavas ezeram. Četrus kilometrus garais

un līdz pat 9 metriem dziļais ezers ir laba makšķerēšanas vieta. Makšķerēšana atļauta tikai ar licencēm, ko var iegādāties Vaidavas

veikalā “Jancis”.



Uzzināt vairāk>




Dabas izglītības centrs "Vecupītes"

Dabas izglītības centrs „Vecupītes” atrodas Gaujas nacionālā parka ziemeļu galā, Kocēnu novadā, senā mežziņa mājā, un piedāvā

apmeklētājiem iepazīt šīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas daudzveidību.



Uzzināt vairāk>






Vika pasaku parks

Vika pasaku parka vadmotīvs ir rosināt bērnus iepazīt viņiem domāto literatūru, tādējādi veicinot iztēles attīstību. Vika pasaku tēli ir

saviļņojuši bērnu sirdis jau sākot ar pagājušā gadsimta 80-tajiem gadiem. Viks ir vairāku literāro balvu un prēmiju laureāts. Parkā var

apskatīt ne tikai tēlnieku brāļu Rūrānu izgatavotās Vika pasaku varoņu koka figūras, bet pēc pastaigas atpūsties arī labiekārtotā piknika

vietā. Bērni var atpūsties blakus esošajā rotaļu laukumā.


Uzzināt vairāk>



Kocēnu novads, Dikļi

GPS 57.597179,25.099112


Daviņu lielais akmens

Pirmais šāda veida akmens, kas atklāts Latvijas teritorijā un kam piešķirts pieminekļa statuss. Atklāts 1925. gadā (pētnieks A. Štāls). Ilgu

laiku šis akmens tiks uzskatīts par vienīgo šāda veida objektu. Ievērojams ar saviem virspusē izveidotiem 32 noapaļotiem konusveida

dobumiņiem (diametrs līdz 15 cm, dziļums līdz 7 cm), kādi raksturīgi Ziemeļeiropā izplatītajiem kultakmeņiem. Uzskata, ka 1. g.t. otrajā

pusē pr. Kr. pie šiem akmeņiem notika mirušo un auglības kulta rituāli. Citas verijas, ka dobumi tika lietoti: ziedojumu ievietošanai,

astronomiskiem vērojumiem, akments tika izmantots kā savdabīgs mūzikas instruments, kā arī - akmens pulvera iegūšanai, lai lietotu

ārstniecībā.


Kocēnu novads, Bērzaines pagasts

GPS 57.6411518,25.2488690


Zviedru priede

Priede ir valsts nozīmes aizsargājamais dabas piemineklis, un tās apkārtmērs ir 3,2m. Nostāsti vēsta, ka priedi Vaidavas ezera krastā

ar saknēm uz augšu esot stādījis Zviedrijas karalis.










Kocēnu novads, Vaidavas pagasts

GPS 57.4353147,25.2898467



Antonu akmens

Vaidavas pagasts, 11 km uz D no Kocēniem, 7 km uz A no Vaidavas, 100 m uz R no autoceļa Valmiera-Ķienes, pie Antoniem.

Atrodas GNP aizsargājamo ainavu zonā.Akmenim ir teltsveida forma ar īpatnēju virsmas atskaldnību. Izmēri - 5,6 x 5,0 x 2,1 m.

Virszemes daļa aptuveni 50%. Gneiss ar izlocītām kālija laukšpata un kvarca migmatīta joslām. Smalkkristāliskais tumšais akmens ir

liela, ledāja apdarināta gneisa, atlūza. Šo akmeni pēdējā apledojuma laikā (pirms 25-12 000 gadu) ledājs ir atnesis no Fenoskandijas

teritorijas. Nostāsti Antonu akmeni saista ar Velna darbošanos un ierindo to citu neapstrādātu pēdakmeņu kategorijā.

Gints Skutāns, apzinot novada vietvārdus pierakstījis šādu teiku: “Velns nesis akmeņus Gauju aizbērt, bet Sietiņos iedziedājies gailis,

un tad viņš nosviedis akmeni pie Antoniem un skrējis projām, iespiezdams savu pēdu akmenī. Agrāk akmens plakanajā virsmā varējis

redzēt zirga pēdu”.

Kocēnu novads, Vaidavas pagasts

GPS 57.4233404, 25.3606021



Briņķu silavots (Veselības avots)

Vaidavas pagasts, 1,7 km no Valmieras-Straupes-Rīgas un Rubenes-Briņķu-Vaidavas ceļu krustojuma, 220 m uz R no Rubenes-Briņķu-Vaidavas ceļa, mežā, 40 m

Vaidavas ezera krasta. Atrodas GNP dabas lieguma zonā.

Atrodas nelielas, bet vizuāli iespaidīgas graviņas augšgalā, pamatkrasta nogāzē, 40m no avota strauta ietekas Vaidavas ezerā. Veselības avots iztek no pazemes

Vaidavas ezera austrumu krasta gravā, netālu no “Briņķu” mājām. Pie avota bijusi ala. Teikas vēsta par avota ūdens izmantošanu dziedniecībā un ziedojumiem:

“Veselības avuots ... iztecējis no alas. Ņēmuši ūdeni, metuši naudu iekšā, teikuši pat, lai bez kapeikas tur neiet”. “Apmēram pusotru kilometru no Metemna uz

dienvidiem, pa Vaidavas ezera krastu uz leju, mēs nonākam pie ūdens izgrauztas platas, priedēm apaugušas, krasta slīpuma gravas, kur pat iebraukts meža ceļš ved

lejā uz ezeru. Pēc gājiena pa gravu nonākam pie ar lesu apauguša avota, no kura bez apstājas iztek auksts, dzidra ūdens strautiņš, kas ietek Vaidavas ezerā. Šo strautiņa izcelšanās vietu tautā

sauc par Veselības avotu. Pie šā avota un strautiņa mūsu senči, vairāk dūmu rijās dzīvojošo dūmu sabojāto acu dēļ, gāja pēc veselības ūdens. Strautiņā vai avotā nomazgājušies, iedzēruši,

iesmēluši kādā traukā līdznešanai uz māju, strautiņā vai avotā iemeta zieda naudu kā samaksu Ūdens mātei. Rubenietis V. stāstīja, ka kāds podzēnietis, kas slimojis, no avota padzēries,

paņēmis vēl pudelē ūdeni, avotā atradis Ūdens mātei ziedoto naudas gabalu, ko paņēmis. Kā naudu kabatā ielicis, tā roka palikusi zila un sākusi sāpēt. Viņš naudu iemetis atpakaļ avotā, roku

nomazgājis, un tā palikusi vesela”



Stoķu-Līgotaju klintis ar Veselības avotu un Patkula alu

Vaidavas pagasts, Strīķupes kreisajā krastā, 550 m D-DA no Līgotājiem un 570 m R-DR no Stoķiem. Ģeoloģijas piemineklis. Vietējas

nozīmes kultūras piemineklis. Atrodas GNP dabas lieguma zonā.













Mežuļu avoti

Avoti atrodas starp Mežuļu mājām un gauju, 500 metrus no ceļa Valmiera – Sietiņiezis. Avotu komplekss ir veidojies nelielas sufozijas

piltuves iekšpusē,tās lejas daļā no dažādām pusēm izplūstot 5 avotiem, kuru ūdeņi satek nelielā tērcē, kas tos ienes Mežuļu strautā.

Avota ūdeņi plūst no plaisām gaišpelēkajā smilšakmenī, kur plaisu izvietojums ir zvaigžņveida. Avotu ūdens ir dzidrs, caurspīdīgs, bet

Mežuļu strautā plūstošais ūdens ir tumši sarkanbrūns.











Jumaras upes labā krasta smilšakmens atsegums

Jumaras upe posmā starp ceļu Valmiera – „Jumaras” un ieteku Gaujā tek pa gravu ar stāvām malām, ko veido devona smilšakmens,

kas gravas nogāzēs apaudzis ar mežu. Bet pie tilta pār Jumaras upi redzams sarkanbrūns augšdevona Gaujas svītas smilšakmens

atsegums, kura garums ir aptuveni 60 metri, bet augstumā sasniedz pat 6 metrus. Smilšakmenī ir labi saredzams raksturīgais

slīpslāņojums, plaisas un nišas.










Rubenes laukakmens

Granīta laukakmens, kura apkārtmērs sasniedz 14 metrus un ir 2.7 metru augsts. Šis laukakmens atrodas ceļa Valmiera

– Straupe – Rīga malā, pretī Rubenes baznīcai.














Akmens krāvumi un rindas Oģēnu mežā

Vaidavas pagasts, apm. 1,2 km uz A-DA no Zaķu kroga, bijušo Oģēnu māju mežā. Iespaidīgas akmeņu rindas un krāvumi (aptuveni 5 ha platībā) bijušo Oģēnu māju mežā tika atklāti 20. gs.

80./90.-to gadu mijā, kad virkne novadpētnieku un dabas draugu intensīvi apzināja Latvijas mežos līdz tam nezināmus cilvēka roku veidojumus - atsevišķus apdarinātus akmeņus, akmeņu

krāvumus, rindas, salikumus. Akmeņu rindām un krāvumiem ir dažādi izmēri: platumā - no viena neliela 20 cm liela akmens līdz aptuveni 2m platam krāvumam; augstumā - no zemes līmeņa

līdz o,5-0,7 m. Rindu un krāvumu garumi - no pārdesmit metriem līdz vairākiem simtiem metru. Vietumis rindām un krāvumiem pieguļ atsevišķi lielāki laukakmeņi un to grupas.

Turpat atrodama dzirnakmens sagatave. Divu meža stigu krustojumā atrodams krustakmens (17.gs).


Vaidavas muižas ala

Vaidavas pagasts, Vaidavas ezera kreisajā krastā, krasta gravā, 300 m DA no Vaidavas muižas. Atrodas Gaujas nacionālā parka dabas lieguma zonā. Ala izveidojusies baltā Sietiņu svītas

smilšakmens atsegumā. Atseguma izmēri 8 x 5 m. Tuvāk ieejai, kur irdenais materiāls ir izbiris, plaisā iesprūdis laukakmens aptuveni 30cm caurmērā.





Velnezers

Nelielā purviņā, apmēram 40 ha lielā priežu meža nogabalā, atrodas Velnezers. Ezera platība apmēram 0,02 ha, faktiski tas ir purva akacis. Par šo ezeriņu rakstīts jau senos laikos, stāstot

par ezera lielo dziļumu. Teika stāsta, ka sensenos laikos tieši ezera vietā bijusi barona pils, bet, kad barona dēls baznīcā salaulājies ar savu māsu un iegājis pilī, tad tā ar visiem kāzu viesiem

nogrimusi un izveidojies ezers.



Velna pulkstenis (Vītolēnu akmens)

Kocēnu pagasts, meža malā, 470 m uz DR no Vītolēniem. Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Akmens izmēri 2,35 x 2,0 x 1,3 m. Ālandes kvarca porfirīts, sarkanrozā, pabāls no virsmas, jo

akmeni skārusi dēdēšana. Šo akmeni pēdējā apledojuma laikā (pirms 25-12 000 gadu) ledājs ir atnesis no Ālandes salu reģiona. Spriežot pēc akmens nosaukuma, teikām, atrastā metāla zirdziņa

un citiem apkārtnes pieminekļiem, Velna pulkstenis uzlūkojams par senu kultakmeni. V. D. Balodis grāmatā “Jumeras leja un viņas ievērojamas vietas” par Velna pulksteni rakstīja: “Stāsta, ka pie

šī akmeņa atraduši metala zirdziņu, ko žīds par 5 rbļ. nopircis”. Minētajā grāmatā publicēta arī interesanta teika: “Velns bijis pie Dieva viesos. Laiks uz māju steigties, jo pulkstens drīz 12. Te gaiļi

dzied, un velns, savu pulksteni aiz bikšu skrotes bāzdams, ātrumā aizbāž garām un pulkstens nokrīt zemē”. V. D. Balodis minējis arī nostāstu, ka pie šī akmens esot arī nauda žāvējusies. Līdzīgu

iepriekšējās teikas variantu pierakstījis novadpētnieks Kārlis Bukums: “Reiz Dievs ielūdzis savu pretinieku Velnu pie sevis ciemā. Velns apģērbies pa godam, arī pulksteni - akmeni - iebāzis

kabatā. Kad jau pusnakts bijusi klāt, bet viesības gājušas vēl spēkā, Velns paskatījies savā pulkstenī un gailis dziedājis, jo pulkstenis jau rādījis 12. Velns steigdamies to bāzis aiz bikšu skrots, bet

nobāzis garām, un tas nokritis Mujēnu pagastā, Vītulēnu pļavā, kur tas vēl pēdējos gados, varbūt arī tagad, ir redzams”.



Guķu avoti

Avoti atrodas 160 metrus uz dienvidrietumiem no Guķu mājām. Te vērojams neliels avoksnējs ar savdabīgiem ciņiem. Pie Gaujas labā krata vecupes sakrājas ūdens no avotiem un tas

ieplūst Gaujā, kā strauts.


Sietiņieža laukakmens

Sietiņieža laukakmens guļ lēzenā ieplakā, kuru pakavveida ieskauj ar mežu apauguši pauguri. Tas ir sārts granīta laukakmens, kuru atnesis ledājs tūkstošiem gadu atpakaļ. Tā apkārtmērs ir

12 metri un tas sniedzas 1.7 – 2.2 metru augstu. Sietiņieža laukakmens atrodas Gaujas labajā krastā 120 metrus no sietiņieža pievadceļa.


Straupnieku karjera smilšakmens atsegums

Straupnieku karjera smilšakmens atsegums atrodas 500 metrus uz dienvidrietumiem no Straupnieku mājām. Karjerā devona smilts ieguve vairs nenotiek un tas ir rekultivēts, bet

dienvidrietumu stūrī redzams liels gaišpelēkā smilšakmens atsegums. Gaišpelēkais iezis karjera dienvidrietumu stūrī puslokā veido stāvu sienu, kuras augstums ir no 3 līdz 15 metriem.


Ieža grava

Ieža grava sākas ar savu pirmo avotu, kurš atrodas 120 metrus uz ziemeļaustrumiem no Sietiņieža stāvlaukuma. Ejot pa gravu skatam paveras neskaitāmi sīki avotiņi, kuri veido avotu

grupas, no kurām izplūstošais ūdens gravas platākajās vietās uzkrājas un izveido avoksnājus ar savdabīgu augu valsti.




Abonēt ziņas