Platība: 184,8 km²

Iedzīvotāju skaits: 3120 (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati uz 01.01.2014.)

Kocēnu pagasta centrs atrodas 0,5 km no Inčukalna - Valmieras autoceļa, 2 km attālumā no Valmieras, bet 110 km no Rīgas. Kocēnu pagasts robežojas ar Kocēnu novada Bērzaines, Zilākalna, Dikļu un Vaidavas pagastu; Burtnieku novada Valmieras un Burtnieku pagastu; Beverīnas novada Kauguru pagastu; Valmieras pilsētu; Pārgaujas novada Stalbes un Raiskuma pagastu; Priekuļu novada Liepas pagastu.

Kocēni kā agrākais Kokmuižas pagasts izveidots pēc Otrā pasaules kara, apvienojot Kokmuižas, Ķieģeļu un Mujānu pagastu. Vēlāk Kocēniem pievienots Rubenes ciems.

Kocēnu pagasts izveidojies Kokmuižas teritorijā, tās nosaukumu saista ar to, ka muižas ēkas līdz pat 16. gadsimta beigām tika būvētas no koka. 11. - 12. gadsimtā tagadējā pagasta teritorijā dzīvoja latgaļi, kuriem 1208. - 1223.g. bija sava neliela, no Tālavas neatkarīga zeme Imera, kurā katoļu mūks Indriķis, vēlākais Latviešu Indriķa hronikas autors, pirmais sāka sludināt kristīgo ticību. Pazīstamākā seno imeriešu svētvieta bija Zilaiskalns.

Kā vēsta vēstures liecības, Kokmuižas un Mujānu zemnieki bijuši vieni no aktīvākajiem Kauguru nemieru dalībniekiem. 1802. gada 9. oktobrī zemnieki pulcējušies Bestes krogā Kocēnu pagastā, lai lemtu, kā atbrīvot bruņotajās sadursmēs aizturētos cīņu biedrus. Līdz pat šodienai saglabājušies zīmīgi to dienu kultūrvēsturiskie objekti – Kokmuižas pils ēka, Bestes krogs un vairāku nemiernieku dzimtās mājas.

Kokmuižas apbūves ansamblis veidojies 18. gs. beigās – 19. gs. beigās. Kokmuižas pils, kas, iespējams, celta 17. gs., ir neobarokāla būve. Muižas kompleksā ietilpa klēts, dzirnavas, pienotava, un 19. gs. tika izveidots brūzis rūpnieciskai alus darītavai, kas bija slavens visā Latvijā un darbojās līdz pat Otrajam pasaules karam. Kopš 1937. gada muižas pils ēkā darbojas Kocēnu pamatskola. 2012. gadā ar pašvaldības finansējumu atjaunots pils parters, izveidojot pils arhitektoniskajam stilam atbilstošus apstādījumus un grantētu celiņu tīklu, kura krustpunktā apskatāms sfēriskais saules pulkstenis.

Zināms, ka Rubenes evaņģēliski luteriskā draudze ir vecākā kristīgā draudze Latvijā, datēta ar 1208. gadu. Domājams, draudzes pirmais priesteris bijis hronists Latviešu Indriķis, kurš 13. gs. sākumā sarakstīja „Indriķa hroniku” - senāko Latvijas teritorijā tapušo hroniku.

Kocēnu pagastā darbojas apmēram 100 uzņēmumi. Lielākie no tiem ir uzņēmums "VTU Valmiera" (vietējie un starptautiskie pasažieru pārvadājumi), SIA "AK12" (autoserviss), SIA "MILDA KM" (pārtikas produktu pārstrāde), Latvijas - Islandes kokapstrādes kopuzņēmums "BIKO-LAT", SIA "Venden" (avota ūdens ieguve), SIA "Latmet" (metālapstrāde) u.c.

Plaši pārstāvēta uzņēmējdarbības joma ir lauksaimniecība un lopkopība. Zemnieku saimniecība „Mazdzērvītes”, kas nodarbojas ar piena lopkopību, izveidojusi „Latvijas Steika klubu” un organizē izglītojošas praktiskās steika pagatavošanas nodarbības.

Kultūras dzīve Kocēnos koncentrējusies vietējā kultūras namā, vasaras sezonā arī Kocēnu estrādē, kas spēj vienlaikus uzņemt vairāk nekā 2000 cilvēkus.