Kocēnu floristu darbi....

Kultūras un vēstures pieminekļi

Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi ir Vaidavas un Cimpēnu pilskalns, Draņķu un Ruģēnu senkapi, Zilais kalns ar upurakmeni- kulta vieta un viduslaiku kapsēta, Vītolēnu akmens (Velna pulkstenis) - kulta vieta, Mujānu viduslaiku pilsdrupas; vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļi- Janēnu senkapi, Ķikutu baznīcas kalns- viduslaiku kapsēta, Polbrenču Svētais avots Napucis- kulta vieta .
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir Rubenss luterāņu baznīca, kurā atrodas valsts nozīmes mākslas pieminekļi- kancele ar gleznojumiem (18.gs.vidus), oblatu kārbiņa (17755.g.), kauss ( 1849.g.).
Vaidavas pilskalns atrodas Vaidavas ezera stāvajā ZA krastā , pret ezeru tas ir 22m augsts. Pētnieki to saistījuši gan ar Beverīnas, gan Mitimnes atrašanās vietu. Cimpēnu pilskalns , iespējams senatnē bijis Imeras (Jumaras) iedzīvotāju nocietināta dzīvesvieta. Mujānu viduslaiku pils mūru kvadrāta malu garums ir apmēram 37.5m, rietumu -baltā- torņa augstums ~10m, diametrs 12m, mūru biezums 3m. Domājams, ka pils celta kā Rīgas arhibīskapa vasaļa Rozena nocietinājums, vēlāk bijusi gan poļu, gan zviedru rokās.
Nostāsti vēsta , ka Ķikutu Baznīcas kalns esot Latviešu Indriķa , Livonijas hronikas autora- būvētās baznīcas vieta, bet pats hronists esot apbedīts netālajā Janēnu kapu kalnā.
Vītolēnu akmens ir 2,4m garš , 1,8m plats, 1-1,2m augsts. Teika vēsta, ka tas reiz bijis Velna pulkstenis, kad reiz, iedams pie Dieva ciemos, viņš to pazaudējis.
Nozīmīgs tehnikas piemineklis ir Bestes jūdžakmens. Tas ir 2,4 m garš un 1,5 m augsts, tajā iekalts skaitlis "1686" un uzraksts " 14M" , kas norāda tā uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai.
Pagasta ziemeļu daļa ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā , Gaujas Nacionālajā parkā , Ziemeļvidzemes reģionālajā dabas aizsardzības kompleksā.
Dabas liegumi Kocēnu pagastā ir:
Kreiļu purvs, Vīķvēnu purvs.
Botāniskie liegumi ir:
Pundurbērzs , platlapu dzegužpirkstīte Vīķvēnu purvā, sniegbaltā ūdensroze Vīķvēnu ezerā.
Aizsargājamie meži ar parku nozīmi- 26,3ha,
Dendraloģiskie stādījumi- Mujānu dabas parks, Kocēnu pils parks.

Uz augšu

Ievērojami cilvēki

Kauguru nemieru (1802.g.) aktīvākie dalībnieki un organizētāji:
Johansons Gothards Johans
Vītelis Jānis
Vītelis Pēteris
Dzirne Tenis
Leimanis Klāvs

Sabiedriskie un kultūras darbinieki:

Jānis Staņislavs Roze- pirmais akadēmisko izglītību ieguvušais latviešu gleznotājs. Veidojis Krišjāņa Valdemāra, Kaspara Biezbārža u.c. portretus .

Apsīšu Jēkabs, īstā vārdā Jānis Jaunzems- pazīstams latviešu rakstnieks un sabiedrisks darbinieks. Strādājis Kokmuižas skolā kā pārzinis no 1881. līdz 1893.gadam.

Jaunzems Jānis- kara mediķis

Jaunzems Atis- skolu darbinieks

Bankins Jānis - pirmais latviešu skolas grāmatu sastādītājs

Pēterdēls, īstā vārdā Pēteris Pētersons- pedagogs, gleznotājs un rakstnieks humorists.

Antons Mārtiņš- jurists un sabiedriskais darbinieks, laikraksta " Jaunais Vārds" redaktors.

Brambāts Alberts- ārsts ģenerālis, kara medicīnas grāmatu autors.

Leimanis Eižens- matemātiķis , LU docents.

Krauliņš Kārlis- literatūrzinātnieks.

Pauls Valdens- ievērojams latviešu ķīmiķis, LU pirmais rektors.

Kocēnu pagasta iedzīvotāji, kuri saņēmuši Lāčplēša kara ordeni:

Bankins Kārlis ( 1874.- 1942.)
Cīrulis Alfrēds Jūlijs ( 1901.- 1958.)
Gruzis Marts ( 1887.- 1951.)
Īvans Pēteris ( 1896.- 1941.)
Kalniņš Aleksandrs ( 1896.- 1919.)
Liepiņš Jānis ( 1896.- 1977.)
Luiks Jānis ( 1896.- 1992.)
Mūsiņš Pēteris ( 1892.- 1956.)
Skudra Jānis ( 1886.- 1977.)
Tomsons Ādolfs Reinholds ( 1891.- 1926.)
Trēziņš Gustavs ( 1863.- 1931.)
Upe Gotfrīds ( 1893.- 1922.)
Vasers Pēteris ( 1885.- 1961.)

Uz augšu