Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas pašvaldības ir kļuvušas par aktīvām dalībniecēm azartspēļu regulēšanā, un process nebūt nav bijis vienkāršs. Ķekavas novada gadījums, kas nonāca līdz pat Satversmes tiesai, ir kļuvis par precedentu, uz kuru atsaucas gan citas pašvaldības, gan nozares pārstāvji.
Ķekavas novads bija pirmā pašvaldība, kas šīs jaunās pilnvaras izmantoja. Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli, no 2021. gada 27. augusta līdz 3. septembrim novadā notika aptauja par vienīgās novadā esošās spēļu zāles darbības turpināšanu. Tika saņemtas 1361 atbildes, un 88,4% respondentu atbalstīja zāles slēgšanu, savukārt 11,6% norādīja, ka tās darbība būtu saglabājama. Šis rezultāts kļuva par pamatu turpmākajai pašvaldības rīcībai.
Dome par apturējumu vērsās Satversmes tiesā. 2023. gada 20. aprīlī tiesa nosprieda, ka saistošie noteikumi tiešām bijuši prettiesiski, jo pašvaldība nebija pienācīgi pamatojusi, kāpēc azartspēļu organizēšana aizliedzama katrā konkrētajā vietā atsevišķi. Spriedums bija galīgs un nepārsūdzams. Juridiskā mācība no šī gadījuma ir skaidra: pašvaldības var ierobežot azartspēles savā teritorijā, taču tikai ar individuālu, katras vietas izvērtējumu, nevis ar vispārēju aizliegumu visai administratīvajai teritorijai uzreiz.
Paralēli vispārējam aizliegumam dome rīkojās arī mērķtiecīgāk. Tajā pašā laika periodā tā izskatīja jautājumu par konkrēto spēļu zāli Ķekavā, Rīgas ielā 28, un, kā rakstīja “Aprinkis.lv”, no 17 klātesošajiem deputātiem 16 balsoja par šai konkrētajai vietai izsniegtās licences atcelšanu. Saskaņā ar likumu šāds lēmums stājas spēkā tikai pēc pieciem gadiem, tātad 2026. gada septembrī. Operators SIA “Alfor” lūdza tiesu uz tiesvedības laiku apturēt šo lēmumu, taču Administratīvā rajona tiesa lūgumu noraidīja.
Pēc zaudējuma Satversmes tiesā par vispārējo aizliegumu pašvaldība publiski pauda apņēmību turpināt azartspēļu ierobežošanu novadā, šoreiz ievērojot tiesas norādīto ceļu — ar individuālu vietu izvērtējumu, nevis vispārēju aizliegumu.
Līdzīgu, tikai daudz lielāku ceļu gāja arī Rīga, un tieši šis gadījums vislabāk parāda, cik stingri Satversmes tiesa turas pie prasības par individuālu pamatojumu. 2023. gada septembrī Rīgas dome nolēma piecu gadu laikā slēgt praktiski visas spēļu zāles ārpus četru un piecu zvaigžņu viesnīcām, anulējot 139 atļaujas. Azartspēļu organizētāji šo lēmumu pārsūdzēja, un 2024. gada 4. aprīlī Satversmes tiesa atzina, ka šāds visaptverošs aizliegums neatbilst Satversmei, jo pašvaldība nebija pamatojusi ierobežojumu ar konkrētās teritorijas funkcionālā zonējuma izvērtējumu — tas pats trūkums, kas gadu iepriekš bija liktenīgs arī Ķekavas noteikumiem. Rīga zaudēja šo lietu, ne uzvarēja to.
Pēc sprieduma Rīga atgriezās ar precīzāku pieeju. 2025. gada 26. martā dome pieņēma jaunus saistošos noteikumus, kas azartspēles aizliedz nevis visā pilsētā, bet konkrētās, individuāli pamatotās teritorijās — pie izglītības iestādēm, dzelzceļa stacijām, kultūras pieminekļiem, dzīvojamās apbūves zonās —, saglabājot izņēmumu četru un piecu zvaigžņu viesnīcām. Nozares pārstāvji jau paziņojuši, ka arī šos noteikumus, visticamāk, pārsūdzēs.
Vienīgais gadījums, kad tiesa pašvaldības ierobežojumu tiešām atbalstīja, ir vecāks precedents: 2019. gadā Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošu ierobežojumu ierīkot spēļu zāles Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā — tieši tāpēc, ka tas bija saistīts ar konkrētu, kultūrvēsturiski pamatotu teritoriju, nevis visu pilsētu uzreiz.
Kopumā šie gadījumi apstiprina vienu un to pašu principu: plaši, teritoriju nešķirojoši aizliegumi tiesā cauri neiet, savukārt šauri, konkrētām vietām pielāgoti ierobežojumi var izturēt pārbaudi.
Papildus pašvaldību līmeņa izmaiņām, 2026. gadā mainījās arī nozares uzraudzības struktūra valsts līmenī. Saskaņā ar 2025. gada beigās pieņemtajiem grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā, no 2026. gada 1. aprīļa Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) funkcijas pārņēma Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tas nozīmē, ka licenču izsniegšana, pārreģistrācija un uzraudzība, kā arī pašatteikušos personu reģistra administrēšana tagad ir VID kompetencē. Licences, kas izsniegtas vēl IAUI laikā, paliek spēkā līdz to pārreģistrācijas termiņam, taču turpmākie iesniegumi un lēmumi jau tiek skatīti VID ietvaros.
Fizisku spēļu zāļu skaits mazpilsētās un novados pakāpeniski samazinās, gan pašvaldību ierobežojumu, gan komersantu pašu lēmumu dēļ. Tas nenozīmē, ka azartspēles kā tādas kļūst nepieejamas, tikai to pieejamības forma mainās: spēlētāji arvien vairāk pāriet uz interaktīvajām azartspēlēm.
Šeit gan svarīgi saprast juridisko ainu. Latvijā legāli drīkst darboties tikai VID licencēti interaktīvo azartspēļu operatori, un oficiālo licencēto operatoru sarakstu var pārbaudīt VID mājaslapā. Interneta vidē spēlētāji nereti salīdzina gan vietējos operatorus, gan apkopojumus par top ārzemju kazino, taču jāņem vērā būtiska atšķirība: ārvalstu operatoriem, kuriem nav Latvijas licences, piekļuve Latvijā tiek ierobežota, un laimesti no nelicencētām vietnēm nodokļu ziņā tiek vērtēti citādi nekā laimesti pie licencētiem operatoriem. Drošākā izvēle spēlētājam Latvijā vienmēr ir operators ar spēkā esošu vietējo licenci.
Neatkarīgi no tā, vai spēle notiek fiziskā zālē vai internetā, Latvijā pastāv rīki, kas palīdz kontrolēt savu azartspēļu paradumu. Pašatteikušos personu reģistrs ļauj personai pašai lūgt sev liegumu piedalīties azartspēlēs uz noteiktu laiku, un šis liegums attiecas uz visiem Latvijā licencētajiem operatoriem, gan klātienes, gan interaktīvajiem. Reģistrācija un papildu informācija par atbalstu pieejama VID mājaslapā. Ja azartspēles sākušas radīt problēmas ikdienā, vērts atcerēties, ka palīdzība ir pieejama un tās meklēšana nav nekas neparasts.